VĒSTURE

Vārds „STENDE” cēlies no lībiešu izcelsmes vārda „Testenden”, tā kādā ar 1288.gada 10.oktobri datētā senrakstā nosaukta Stendes upe, kuras krastā atradies ciems „Padestende”. Kurši būs pārņēmuši no lībiešiem „Testendes” vārdu un ar savu priedēkli „pa” darinājuši savu nosaukumu ciemam, kas dibināts Testendes krastā.

Talsu novada kartē netālu cita no citas ir četras apdzīvotas vietas, kas saistās ar Stendes vārdu: „Stende”, „Dižstende” (bijusī Stendes muiža), „Mazstende”, „Pastende”. XIY un XY gs. lielās un bagātās Stendes muižas teritorija bijusi iznomāta vairākiem ordeņa vasaļiem. 1352.gadā kāds Tilekīns Sanders te saņēmis 2 akrus zemes, 1331.gadā Nikolajs Stekemesse 4 akrus zemes un 1334.gadā tikpat daudz arī Alberts de’Dravens. 1424.gadā minēts vasalis Hermanis Tolcke. 1442.gada līdz 1528.gadam Stendes novadā valda Kursellu dzimta. No 1528.gada Stende – lielākā un bagātākā muiža Kursā, piederēja Brigenu dzimtai 12 paaudzēs – 392 gadus ilgi. Brigeni cēlušies no Vestfāles – Vācijā. Labu izglītību ieguvušais Filips Brigens no 1547. – 1552.gadam bijis sūtnis pie ķeizara galmā. Kā atzinību viņš saņēmis diplomu un sudraba kausus, ko Brigenu dzimta glabājusi līdz 1812.gadam, kad franču armija iebruka Kurzemē, un tos nācies atdot kā kontribūciju. Filips Brigens pēc reformācijas pārgājis luterāņu ticībā. Viņa laikā celta vecā Stendes pils. Tagadējo Stendes baznīcu 1668.gadā sācis celt Kurzemes kanclers Ernests Brigens. Tās būvdarbi pabeigti tikai 1751.gadā. Stende, E.Brigena laikmetā, notēlota Janševska romānā „Mežvidu ļaudis”. E.Brigena laikā izdota „Stenden un Renden” tiesas grāmata. Viņš bijis poļu – sakšu kambarkungs – ļoti izglītots, pilnībā pārvaldījis latīņu un franču valodas. Jau 1774.gadā Polijas ķēniņš, viņam par godu, licis kaldināt piemiņas medaļu.

Ciemats pie stacijas „Stende” sācis veidoties ap 1897.gadu, sakarā ar Ventspils – Ribinskas dzelzceļa būvi. Dzelzceļa posma Tukums – Ventspils būvdarbi veikti no 1897.-1904.gadam. Jau 1900.gadā līdz Stendei sākuši kursēt vilcienu sastāvi ar būvmateriāliem. Sākumā ciematam nav bijis oficiāla nosaukuma. Tautas valodā tas dēvēts par „Tupeļu ciemu”, „Bezbikšu ciemu”, Stacijas ciemu un beidzot „Renču ciemu”.

Sākotnējā dzelzceļa būves projektā staciju bijis paredzēts celt citā vietā, pie tagadējās Līču stacijas. Stendes baronam Brigenam tas nav bijis izdevīgi un viņš panācis projekta izmaiņu. Tagadējā Stendes stacijas ēka (trešā pēc skaita) celta no 1920. – 1923.gadam, pēc arhitekta Medlingera projekta.

Ciema senākās apbūves pirmsākumi meklējami vēlākajās Robežu, Rožu un Ozolu ielās. Pirmās mājas cēluši Jaksis, Segliņš, Brunavs, Buhards. Pirmais revizora Vicinska zīmētais plāns par no Renču mājām atdalītajiem gruntsgabaliem, sastādīts 1898.gada novembrī. Pirmais zemes rentes līgums datēts ar 1900.gada 27.jūniju, ar kuru „Renču” māju saimnieks Andersons iznomājis 1 pūrvietu zemes žīdam Vulfam Leiba dēlam Līpkinam. Līdz Pirmajam pasaules karam ciema apbūve bijusi visai haotiska.

1905.gada decembrī vecajā Stendes stacijas ēkā uz neilgu laiku savu štābu iekārtojis soda ekspedīcijas vadītājs ģenerālis Horunženkovs. 1915.gada 16.jūlijā no Stendes aizbraucis pēdējais vilciens ar bēgļiem. Pāris dienas vēlāk visu Kurzemi okupējis vācu karaspēks. Jau 1916.gadā vācieši sākuši šaursliežu dzelzceļa līniju būvi, lai veicinātu Kurzemes mežu bagātību izvešanu. 1919.gada novembrī, cīņā ar skaitliski pārākiem un labāk bruņotiem Bermonta armijas karavīriem, nodega Stendes stacijas krogs.

1920.gadā valsts zemes fonda zemes sadalīja gruntsgabalos un tie izsoles kārtībā tika nodoti būvēt gribētājiem. 1930.gada 3.septembrī laikraksts „Sociāldemokrāts” vēstīja: „Stende arī grib tapt par pilsētu. Stacija plaša. Tai apkārt būvējas. Mežs izcirsts. Rēgojas tikai celmi. Nav atstājuši neviena koka.” Līdz 1922.-1923.gadam šaursliežu līnijas bija savestas kārtībā. Stende kļuva par ievērojamu dzelzceļa mezglu, kurā „Mazbānītis” kalpoja līdz pat 1968.gada, kad to oficiāli slēdza.

1935.gadā Stendes ciemā bijuši 719 iedzīvotāji (vairāk kā citās tā laika Latvijas mazākajās pilsētās). No tiem 96% latviešu. Ciemā bijušas 119 dzīvojamās ēkas.

Pirmā skola Renču ciemā dibināta 1919.gadā, bet to var uzskatīt par 1913.gadā dibināto Valsts elementārskolas turpinājumu. Tajā bijušas 2 klases un tā darbojusies Lagzdiņa mājā Strēlnieku ielā – 10. 1935.gadā atklāta jaunā Stendes sešgadīgā pamatskolas ēka, kura celta pēc inženiera Vikmaņa projekta un izmaksājusi 55000 latus.

Stendē un Stendes pagastā rosīgi darbojušās ap 15 dažādas biedrības un organizācijas. Nedēļas tirgi Stendē notikuši katru trešdienu, bet lielais gadatirgus 15.septembrī.

No 1946.gada Stende ir strādnieku ciemats, no 1949.gada – pilsētciemats. !978.gadā tika izstrādāts ciemata perspektīvās attīstības plāns, kurš gan netika realizēts dzīvē. Tajā bija paredzēta piena kombināta būvniecība, profesionāli tehniskās skolas celtniecība, kinoteātra celtniecība, apvedceļa būve u.c.

Stende pilsētas statusu ieguva 1991.gada 14.novembrī.

Materiāls sagatavots no1998.g. novembra „Stendes Ziņu” raksta “Stende – maza daļiņa Latvijā”.