Rit pēdējās Latvijas vecā gada stundas un, lai cik skumji arī pēdējās lata stundas. Viss mainās iekārta, nauda, cilvēki un arī mēs. Tas ir process, kuru nespējam ietekmēt, ja tomēr iejaucamies izmantojot citus spēkus, tad jārēķinās ar ātru atbildes reakciju. Labāk dzīvot nemaitājot savu miesu un garu. |Šis gads ir bijis straujš un visādu notikumu bagāts un zinu, ka ne tikai man un manējiem, bet arī citiem. Ja esi atvērts pasaulei, tad gribi vai nē, tiec ierauts procesos, kuros ir jādarbojas līdzi vai arī tevi vienkārši aizmetīs visumā garlaikoties. Lai Jaunais gads ir veselīgs un optimistisks un lai netrūkst VEIKSMES!!! Vakar tiekoties ar kādu uzņēmēju novēlēju viņai veiksmi, bet viņas atbilde man lika domāt. Viņas atbilde: ” Paldies! Uz Titānika bija viss izņemot veiksmi ! “…… Cik patiesi ! Tāpēc šogad vēlu visiem vienu, lai ar Tevi ir VEIKSME !
Inta Ulmane
***
Mūsu Stende – mūsu lepnums, mūsu mājas, mūsu pieturvieta Latvijā, ar mūsu sapņiem, darbiem un cerībām veidota.
Ja Dieviņš mūsu pilsētas šūpulī nav ielicis ne augstus kalnus, ne nostāstus par nogrimušajām pilīm, ne ūdeņiem bagātas upes, tad mēs, stendenieki, lepojamies ar saviem cilvēkiem un viņu labajiem darbiem. Un Stende – tas ir ikviens – gan tikko dzimis mazulis, gan dzīvesgudrs pensionārs. Tie esam mēs ar savu pilsētu sirdī.
Mūs pilsēta tik daudziem ir krustceles – starp Sabili un Talsiem, Rīgu un Ventspili. Un tieši mūsu pilsētas ielas un dzelzceļš aizved cilvēkus Latvijā. Mēs, Stendes pilsētas iedzīvotāji, lepojamies ikreiz, dzirdot savas pilsētas vārdu. Un mūsu ļaudis nekurn un nesēž dīkā – kokmateriāli, bruģis, melioratoru un Agro pakalpojumi – tā ir neliela daļa no tā, ko Stendes pilsētas ļaudis piedāvā Latvijai un pasaulei. Mūsu darbs mūsu pilsētai, mūsu valstij.
Ne tikai darbs dara lepnu mūsu pilsētu, bet arī tas, kā protam brīvo laiku pavadīt un savu sirdsaicinājumu atrast. Jau gadiem pilsētas vārdu spodrina Stendes audējas, ik audeklā ieaužot darba un savas zemes mīlestību. Lepnumā par savu pilsētu un savu varēšanu „Teikas” dejotāji aizdejo līdz Dziesmu un deju svētkiem. Un atkal Latvijā izskanēs Stendes vārds. Un tie ir mūsu ļaudis, kuri var un prot gan darbus darīt, gan sirdi veldzēt.
Un kur vēl prāta spēles, kur ik pa laikam dzirdam pieminam Stendes vārdu, mūsu vietējie mākslinieki, kuru paveikto brauc lūkot no tuvākās un tālākās apkaimes, mūsu vēstures liecību kopā vācējs un krājējs… Tā varētu turpināt.
Mūsu pilsētai un pilsēta mums – tik vienkārši un tik stabili. Un pilsēta lepojas, ka stendenieki prot gan darbus darīt, gan svētkus svinēt. Par savu pilsētu priecājas bērni un pusaudži, jo Stende dāvā svētkus mazajiem. Ar atzinīgu vārdu savu Stendi piemin pensionāri, jo arī viņiem pilsēta sarūpē kopābūšanas brīžus. Un, ja labi gan vecam, gan jaunam, tad pilsētai būt.
Tādi nu ir stendenieki un Stende. Mīlestība un lepnums sākas ar tuvāko. Mēs kopjam savu namu un dārzu ne tikai savam sirdspriekam, bet dāvājam darbu un skaistumu savai pilsētai, lai pavasaros, vasarās, rudeņos un ziemās, daudz nedomājot, varam teikt: „Mēs lepojamies ar Tevi, Stende!”
Dace Kristberga